Iepazīstini ar sevi un kāds bijis Tavs ceļš līdz šodienas pozīcijām?
Esmu dzimis un audzis Rīgā, ievirze sportā nākusi caur basketbolu – esmu Valtera un Ķeizarmeža basketbola skolu audzēknis. Kad mācījos skolā, 7. klasē tēvs ieguva Fulbraita stipendiju un pusgadu strādāja universitātē ASV pilsētas Sanfrancisko apkaimē, sniedzot iespēju uz Kaliforniju pārcelties visai ģimenei. Māsa studēja universitātē, kamēr es varēju mācīties vietējā skolā. Tā kļuva par lielisku pieredzi iepazīt jaunu kultūru, kas motivēja mani atgriezties Amerikā vēlāk, pēc vidusskolas absolvēšanas. Tajos laikos internets nebija tik plaši pieejams, tādēļ Amerika nebija līdz galam zināma, taču vēlme sevi apliecināt bija gana liela. Studēju un savas universitātes komandā spēlēju koledžu basketbolu, galā ieguvu bakalaura grādu kinezioloģijā – zinātnes nozarē, kas pēta kustību mehāniku un fizioloģiju, bet maģistra grādu – fiziskajā sagatavotībā. Pēc tam strādāju profesionālos basketbola klubos dažādās Eiropas valstīs līdz pēc 11 gadu prombūtnes atgriezos mājās, Latvijā – sanāca īstens Sprīdīša stāsts.
Vai pievienojies domai, ka nekur nav tik labi kā mājās un bieži vien paši nenovērtējam Latvijas priekšrocības?
Pilnībā piekrītu, kaut arī esam raduši salīdzināt Latviju ar pasaules standartiem kā Šveices ekonomiku vai Norvēģijas ceļiem. Strādājot daudzās citās valstīs, esmu sapratis, ka tieši šeit jūtos vislabāk. Tā ir vieta, kur varu pilnveidoties, strādājot dažādus interesantus darbus.
Viens no Taviem darbiem – aizvadītajā gadā strādāji piektajā labākajā basketbola valstsvienībā pasaulē. Turklāt ar Latvijas basketbola izlasi augstus panākumus guvāt ne vien vienā turnīrā, bet regulāri, jau trīs gadu garumā. Kas bijusi panākumu atslēga?
Vidi rada paši cilvēki, un tieši cilvēki ir pats galvenais resurss. Liela loma ir līderim, kurš sadala lomas un var likt katram justies svarīgam, novērtētam un īpašam. Ar šo komandu sākām no paša zemākā punkta, spēlējot pie pustukšām tribīnēm, līdz iekļuvām Pasaules kausā. Tajā brīdī, kad visi tic vienam mērķim un ir gatavi būt daļai no komandas mehānisma, ir arī iespēja gūt šāda mēroga panākumus. Lielai daļai tas bija patīkams pārsteigums, jo bijām ielozēti ļoti stiprā grupā, spēlējām pret Eiropas un pasaules čempioniem, bet spējām to panākt. Man pārstāvēt Latvijas izlasi ir gods un lepnums, bet tajā pašā brīdī arī liela atbildība. Tas ir interesants darbs.
Darbojoties ar augstas klases sportistiem ikdienā, vai esi pamanījis kādas kopsakarības šo profesionāļu raksturos, kas veicina panākumus?
Tie cilvēki noteikti ir fanātiski par to, ko viņi dara. Viņi darbojas ar degsmi. Būtiska ir arī pašdisciplīna. Daudzi grib paveikt lielus darbus, bet tikai maza daļa iegulda nepieciešamo darbu, lai to sasniegtu. Un sasniedz tie, kas ievēro rutīnu, režīmu. Lielais sports var likties vienkāršs, bet tā nav – no tevis nemitīgi prasa rezultātu, nākas atstāt ģimeni otrajā vietā. Piemēram, pats no 11 gadiem ārzemēs izlaidu deviņus Ziemassvētkus, neskaitāmu draugu kāzas, dzimšanas dienas. Karjeras veidošana sportā reizēm pieprasa nepopulārus lēmumus, jo nepieciešama spēja turēt savu līniju un turpināt ieguldīt darbu.
Minēji disciplīnu, kas noved pie sarunas pamattēmas: miega. Tajā pašā laikā daudzi cilvēki miega režīmam nevelta pienācīgu uzmanību. Cik sportistiem būtisks ir miegs?
Izšķirošas var likties tās trīs četras stundas, kuras sportists trenējas, bet jāskatās plašāk. Vēl svarīgākas ir pavadītais laiks ārpus treniņiem, jo tajā darītais veido priekšnosacījumus tam, cik ātri un kvalitatīvi spēlētājs atjaunosies. Ja mēs skatāmies uz atjaunošanās piramīdu, pašā pamatā vislielāko daļu aizņem miegs, kam līdzās ir uzturs un hidrācijas līmenis jeb ūdens uzņemšana. Tikai piramīdas augšgalā seko atjaunošanās metodes kā masāžas, kompresijas zābaki, ledus vannas un citas procedūras. Mūsdienās pārāk lielu uzmanību pievēršam piramīdas augšai, kamēr par pamatu aizmirstam. Daudziem tas ir tikai bizness reklamēt: pērc to un to, uzlabosi savu sniegumu par tik un tik procentiem. Īstenībā tas tā nestrādā, ja nav ievērots pats piramīdas pamats. Ja sportists vai jebkurš cilvēks neguļ pietiekamā daudzumā, sekas būs uz visu pārējo un sportistam tas var izpausties palēninātā reakcijā, palielinātā kļūdu daudzumā, grūtībās uztvert trenera spēles taktisko redzējumu u.tml.
Viens no pētījumiem par jauniešiem apliecināja, ka tie, kas guļ mazāk par astoņām stundām diennaktī, ir ar 1,7 reižu lielāku traumu risku, nekā tie, kas guļ vairāk nekā astoņas stundas diennaktī. Citā pētījumā, ko veica Stenfordas Universitātē tieši ar basketbolistiem, pierādīja miega pozitīvo efektu. Stenfordas basketbolistiem piecu nedēļu garumā bija uzdevums gulēt desmit un vairāk stundas diennaktī. Pēc piektās nedēļas pētījuma autori secināja, ka spēlētājiem ir uzlabojies reakcijas laiks, sprinta ātrums, garastāvoklis un, kas interesanti, pat soda metienu un trīspunktnieku precizitātes procents. Tas viss tikai no tā, ka spēlētāji bija ilgāk gulējuši. Miegam ir daudzu plusu, taču atkārtošu, ka tas pats darbojas otrā virzienā – pietiekamas gulēšanas trūkums var veicināt sliktu sniegumu, samazinātu motivāciju, pasliktinātas kognitīvās spējas un palēninātu atveseļošanos.
Kā ir praktiski ar sportistiem – vai tie klausa padomus un iet laicīgi iet gulēt?
Atkal aicinu paskatīties plašāk. Man kā fiziskās sagatavotības trenerim primāri ir trīs pienākumi: samazināt traumu risku, palīdzēt sportistiem sasniegt savu potenciālu sporta veidā un izglītot, lai spēlētāju pieņemtie lēmumi tuvinātu viņus saviem sportiskajiem mērķiem. Vēlos, lai ar zināšanu iegūšanu cilvēki – vienalga vai tie sportisti, jaunieši vai vienkārši pieaugušie – saprot, kāpēc jādara konkrētā darbība un kāds ir treniņu mērķis un atjaunošanās procesu lietderība. Sportisti var trenēties ar lielisku atdevi, bet, ja viņi nepievērš uzmanību tam, cik kvalitatīvi atjaunojas: maz guļ, nekvalitatīvi ēd vai astoņas stundas dienā spēlē videospēles, tas ietekmē, to, cik daudz ieguva no iepriekšējā treniņa un cik kvalitatīvs būs nākamais treniņš. Ja izmantojam vienkāršu valodu, tad neievērojot kādu no šiem elementiem, sportisti paši sevi apzog.
Ņemot vērā, ka darbojies ar tādiem spēlētājiem kā Kristaps Porziņģis, Dāvis Bertāns, Artūrs Žagars u.c. labākajiem latviešu basketbolistiem, vai vari padalīties, kādi ir šo sportistu paradumi atjaunošanās laukā?
Par katru spēlētāju atsevišķi nevaru komentēt, bet daļa izmanto viedās ierīces, kuras rāda tendences par miega kvalitāti un citus svarīgus datus, kuri saistīti ar atjaunošanās procesu. Mūsdienās sociālie tīkli ir aktīvi un virkne sportistu demonstrē, cik profesionāla var būt pieeja ne tikai treniņu procesam, bet arī atjaunošanās procesam. Darot to, šie sportisti parāda, ka atjaunošanās ir būtiska. Vienmēr var labāk, bet tendence ir tāda, ka sportisti kļuvuši profesionālāki savās darbībās un izglītotāki par pašu procesu. Ja agrāk vasara bija domāta atpūtai, tad tagad vadošajiem spēlētājiem tās ir domātas, lai savestu kārtībā veselību un mērķtiecīgi strādātu, lai kļūtu labāki.
Kādi, Tavuprāt, ir labu miegu veicinošie faktori?
Atsaucoties uz Stenfordas pētījumu, ikdienas cilvēkam desmit stundas dienā izklausās kā kosmoss. Protams, miegs bieži tiek upurēts, lai mēs varētu izpildīt galvenos uzdevumus mūsu aizņemtajās dzīvēs: bērni, ģimene, profesionālie pienākumi, laiks sev, utt. Tomēr būtisks ir ne tikai nogulētais laiks, bet arī miega kvalitāte. Miega kvalitāti rēķina, nosakot to, cik daudz no gultā pavadītā laika cilvēks atrodas miegā. Ja viens miega cikls ilgst ap 90 minūtēm, tad mērķis ir nogulēt piecus vai sešus pilnos ciklus.Papildu tam ir daudzi ieradumi, kas veicina labāku miega higiēnu: konsekvents laiks, kad iet gulēt, optimāla temperatūra ap 18ºC, ierobežota kofeīna uzņemšana vakarā, tumša un klusa telpa, guļamistabas iekārtojums, lai tajā neatrodas televizors, jo pētījumi rāda, ka televizora atrašanās guļamistabā samazina vidējo gulēto stundu skaitu. Sarakstu var turpināt: elektroniskajām ierīcēm jābūt izslēgtām; vēlams, lai būtu biezie aizkari un telpa būtu tumša; lai nebūtu telefonu apgaismojums. Protams, pats svarīgākais – gulta un matracis. Atcerēsimies, ka gulēšanā mēs pavadām tuvu trešo daļu savas dzīves, un tas ietekmē to, kā mēs jutīsimies nākamajā dienā. Attiecīgi tas pārnesīsies uz to, cik produktīvi mēs varēsim būt. Rezumējot miegu veicinošus faktorus – viena no galvenajām lietām, ko cilvēkiem jāizvērtē, ir sava miega ieradumi un to, lai miega vide atbalsta un veicina miega kvalitāti.
Vai var teikt, ka miegs spēj panākt to, ka ķermenis nostiprinās un atjaunojas dabīgā ceļā bez jebkādu palīglīdzekļu lietošanas?
Miegs ir gandrīz kā burvju tablete, jo veselīga miega ieradumi ir cieši saistīti ar kognitīvām spējām – uzlabojas spēja uztvert informāciju un atcerēties to, paaugstinās modrība utt. Tāpat veselīgs miegs veicina fizisko veselību – uzlabojas atjaunošanās, imunitāte utt., kā arī garīgo veselību – uzlabojas garastāvoklis, emocionālā kontrole, samazinās stress.Pasaules sportā komandu personālā ir tendence algot pārstāvjus no zinātnes, t.sk. miega trenerus, kuri palīdz saglabāt veselīgu cirkadiāno ritmu. Kā sokas ar šādu zināšanu nogādāšanu Tavās komandās līdz auditorijai – sportistiem?
Jāskatās no konteksta. Manis pārstāvētajās komandās līdz šim nav bijis miega speciālists, arī es tāds neesmu, bet apzinos, cik liela nozīme ir miegam un mēģinu to izskaidrot un pamatot sportistiem. Nereti, kad spēlētājam uzlabojas miega ieradumi, viņi to saprot sakot: Es jūtos labāk! Ir bijušas reizes, kad saka – es pirms tam jau jutos labi, bet nezināju, ka varu justies vēl labāk. Ja skatāmies pāri okeānam uz tādām lielajām līgām kā NBA un NHL, tad organizācijām tajās ir lielāki resursi, kuros arī ietilpst šie miega speciālisti un ne tikai: ir arī sporta psihologi, kupls medicīniskais un apkalpojošais personāls. Latvijā ir ierobežots budžets un cilvēkiem jābūt spējīgiem pēc iespējas augstākā līmenī darīt vairākus darbus.Jāņem vēl vērā, ka sportisti var saskarties ar virkni dažādu faktoru, kas var traucēt uzturēt labus miega ieradumus. Svarīga ir aizmigšana pēc spēlēm. Ja bijusi spēle savā laukumā astoņos vakarā, mājās būsi ap vienpadsmitiem. Ja vēl bijusi saspringta spēle, adrenalīna dēļ ir vēl sarežģītāk aizmigt, jo domas šaudās turpu šurpu. Tas, ko var darīt, ir panākt, lai spēlētāji būtu izglītoti – ir meditācijas tehnikas, elpošanas vingrinājumi, kuri palīdz relaksēties un ātrāk iemigt.
Vēl cits stāsts ir spēles izbraukumos, uz kurām lidojumi mēdz būt agrās rīta stundās. Ja zini, ka būs agrais rīts, iepriekšējā dienā agrāk aizej gulēt un tādējādi iekrāsi laiku miega bankā. Reizēm spēles citās valstīs notiek arī citās laika joslās. Tas traucē miega režīmam, bet arī tur ir risinājums – var mēģināt pielietot diendusas. Tāpat, ja izveidojies miega trūkums, nokavētās stundas ir iespēja atgūt nākamajā dienā ar papildus diendusu vai vienkārši agrāku došanos pie miera.
Miega jautājumi sportā ir dienaskārtībā un pie resursu pieejamības ir iespēja izvērst miega zinātni praktiskās lietās. Piemēram, Hjūstonas Universitāte savā treniņu zālē ir izveidojusi telpu, kas paredzēta tikai diendusai. Tā ir klusa vide ar biezajām sienām un 18ºC istabas temperatūru, kas ir ieteicamā labam miegam. Sportistiem tā ir iespēja pirms treniņa pačučēt un uzlādēties ar enerģiju darbam.
Tas viss ir par tādu nišas daļu kā profesionālo sportu, bet kā ir ar pārējiem – ikdienas cilvēkiem?
Velkama vienādības zīme, jo ikvienam ir nepieciešama atjaunošanās, lai mēs varētu labi justies. Kā iepriekš minēju, veselīgi miega ieradumi ir saistīti ar trim galvenajām lietām – kognitīvām spējām, fizisko veselību un garīgo veselību. Pirmā ir kognitīvās spējas kā mācīšanās, atmiņa, lēmumu pieņemšana – kurš cilvēks negribētu būt labs šajās lietās?! Otrā ir fiziskā veselība: atjaunošanās, atveseļošanās, mazināts risks saslimt un vēl optimālā vide muskuļu augšanai, ja runājam par sportistiem un jauniešiem. Trešais aspekts ir garīgā veselība, kas samazina stresa apjomu, potenciāli uzlabo garastāvokli, ļauj vieglāk valdīt pār emocijām.
Vienīgā atšķirība no vidējā cilvēka ar profesionālo sportistu ir tajā, ka sportistiem atkarībā no sporta veida un treniņu intensitātes ir nepieciešamas vairāk stundas miega. Lai kāda būtu cilvēka ikdiena, konkrētas rekomendācijas ir atkarīgas no konkrētā slodzes apjoma. Kādam vajadzīgs ilgāks miega laiks, kādam – mazāks. Lai to precīzi noteiktu, jādodas pie miega speciālista.
Tieši miega speciālists arī varētu būt nākamās intervijas segments. Virzoties tālāk par atjaunošanās lietām, bieži vien cilvēki mēdz reaģēt tikai tad, kad kaut kas notiek…
Šī ir ļoti laba tēma, ko cenšamies šeit, “Kaizen Gym” sportā zālē, piekopt. Mēs akcentējam, cik svarīgi ir būt proaktīviem, nevis tikai reaģēt, kad kaut kas ir noticis. Mūsu dzīvesveids un ieradumi veicina mūsu veselību un pašsajūtu. Ja skatāmies uz Latviju, tad Latvija diemžēl ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā veselībā nodzīvoto gadu ziņā – pēc definīcijas tas ir vidējais vecums, kurā ar veselību problēmu radītais slogs var samazināt dzīves kvalitāti, kas ietekmē mūsu ikdienas ieradumus (kā pastaiga ar suni, rotaļāšanās ar bērniem, mājas uzkopšana u.c. aktivitātes). Latvijā šis vecums ir vidēji 53 gadi, Eiropas Savienībā – 64, Zviedrijā – 73. No kaimiņiem tepat pāri Baltijas jūrai atpaliekam par 20 gadiem. Ko tas nozīmē? Cilvēki strādā, strādā, strādā, nepadomājot par sevi. Tāpēc šis ir mans galvenais vēstījums – būt proaktīviem attiecībā uz fiziskajām aktivitātēm un rūpēm par sevi. Tas ir mūsu kontrolē.
Sabiedrībā nereti dominē programma, ka miega trūkumu var pieciest un tā vietā priekšplānā ir gribasspēka akcentēšana caur domu gājienu: gulēšu četras stundas, pārējās 20 strādāšu un būšu priekšā citiem!
Holivudas aktierim Markam Volbergam bija slavenais 3AM klubiņš, kurā reklamēja celšanos trijos naktī, bet – cik daudz viņš stāstīja par to, ka vakarā plkst.19:30 jau gāja gulēt? Cilvēki var padomāt, ka viņš diennaktī noguļ trīs stundas, taču viss atkarīgs no tā, cikos ejam gulēt savā cirkadiānajā ritmā. Senākos gadsimtos cilvēki vispār varēja vairāk gulēt, jo dzīve pamatā noritēja dienasgaismā. Kā parādījās elektrība, tā cilvēce sāka gulēt mazāk. Tagad ar viedierīču izplatīšanos miega režīms ir kļuvis vēl aktuālāks.
Ir vietas, kur meklē risinājumus. Piemēram, ASV pilsētā Sietlā nonāca pie slēdziena mainīt vidusskolas pirmās stundas sākuma laiku no plkst.7:50 uz plkst.8:45. Pētījumā bija secināts, ka, jauniešiem guļot vairāk, uzlabojās to subjektīvais vērtējums par pašsajūtu, un kas pats interesantākais – uzlabojās arī vidējās atzīmes. Tas iet roku rokā ar faktu, ka miegam ir ietekme uz atmiņu, spēju uzņemt informāciju.
Kā motivēt cilvēkus pārnest visas šīs zināšanas līdz praktiskiem darbiem sava miega režīma pilnveidošanai?
Ir daudz mehānismu, viens varētu būt veselības vēstneši – treneri, miega speciālisti, fiziski aktīvi un veseli cilvēki, kuri veicina informācijas izplatīšanu. Ja tavā lokā tuvākie trīs draugi guļ kārtīgi, augstāka varbūtība, ka arī pats tā darīsi, jo apkārtējā vide mūs ietekmē. Cits mehānisms ir to darīt valstiskā līmenī caur akcijām un reklāmām. Vēl viens variants – caur aplikācijām vai materiāliem, kas palīdzētu cilvēkiem saprast, kā viņu ikdienas ieradumi ietekmē miega higiēnu. To var aktualizēt mēbeļu veikalos, sniedzot informāciju par to, kā būtu jāveido guļamistabas: kādai gultai, kādam matracim. Mums jābūt proaktīviem un jāizglīto sabiedrība.
Ja par mērķi uzstādām patīkamas pašsajūtas iegūšanu, kādas būtu Tavas vadlīnijas?
Esmu par to, ka ikviens atrod savu līdzsvaru. Tas diemžēl ir vieglāk pasakāms, nekā izdarāms. Ja runājām, ka Latvija pēc dzīves kvalitātes gadiem ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā, tad manis minētās pamatlietas ir veids, kādā mēs varam šo situāciju uzlabot. Tieši par pievēršanos miega stundu nodrošināšanai var padomāt: tā būs tikai ilgāka gulēšana, bet patiesībā liela iespēja, ka arī dzīvosi ilgāk un labāk: mazāk slimošanu, mazāk slimības lapu, vairāk nopelnīsi un varēsi vairāk baudīt dzīvi. Interesants ir sava laika pārvaldības 8-8-8 princips, kur astoņas stundas ir miegam, astoņas – darbam, bet atlikušās astoņas vari veltīt ģimenei un savām interesēm.
Esi darbojies ar jauniešiem kā ar Latvijas jauniešu basketbola izlasēm. Tie ir aktīvi augoši ķermeņi, bet bieži jaunieši vēlu dodas pie miera. Kāda ir Tava pieredze sadarbībā ar jauno paaudzi par miega stundu nodrošināšanu?
Skatīsimies plašāk – svarīgi, kā to varam ietekmēt. Sporta literatūrā ir termins atlētiskais trijstūris, kas sastāv no trim grupām: jaunietis-sportists, treneris un vecāks. Kad runājam par treniņu procesu, ir ne vien treneris, bet arī vecāki, kuri spēlē ļoti lielu lomu. Attiecīgi par miega ieradumiem vecāks var palīdzēt veidot miega ieradumus, regulējot elektrisko ierīču izmantošanas ilgumu, režīma ievērošanu, labas gultasvietas vides un matrača nodrošināšanu – tās ir sfēras, kurās vecāki ir noteicēji.
Tad seko treneri, kuri pilina informāciju. Piemēram, “Kaizen Gym” sporta zālē mums katrs treniņš jauniešiem sākas ar dienas mācību – katrai no mēneša dienām (kopā 31) ir atvēlēta sava mācība. Piemēram, šodien mums ir miega tēma, tad izvēršam īsu diskusiju. Jautājam jauniešiem kāda ir miega nozīme, cik mums būtu jāguļ, kas notiek, ja guļam par maz, u.tml.
Atsaucoties uz Amerikas Miega medicīnas akadēmijas rekomendācijām par miega ilgumu: pamatskolas bērniem vecumā no sešiem līdz 12 gadiem iesaka deviņas līdz 12 stundas; pusaudžiem no 13 līdz 18 gadiem – astoņas līdz desmit stundas. Starpība ir liela, un precīzs skaits atkarīgs no paša jaunieša, fizisko aktivitāšu apjoma, treniņu biežuma utt., bet tas parāda, cik nozīmīgs miegs ir veselībai, pašsajūtai, arī trim lietām, par kurām jau runājām: kognitīvajām, fiziskajām spējām un garīgajai veselībai. Šāda veida informāciju treniņu laikā atgādinām. Jaunieši bieži to nedzird, bet parasti tas ir laika jautājums, kad viņi sāk to saprast.
Kā Tu vērtē izglītības līmeni veselības jautājumos Latvijas sabiedriskajā telpā?
To ietekmē vairāki faktori, nav viena vainīgā. Pie minētajiem veselīgas dzīves pavadītajiem gadiem savu lomu spēlē ekonomiskā situācija – valstis, kuras ir ekonomiski augstākā līmenī, tajās bieži arī cilvēki dzīvo vidēji ilgākus mūžus. Par sabiedrības izglītības līmeni runājot, teiktu, ka līkne iet uz augšu. Šī un cita statistika rāda to, ka mums ir augsts potenciāls, mums ir izglītoti cilvēki profesionālās jomās. Lielākā izaugsme iespējama tieši izglītībā par veselību un par fizisko aktivitāšu nozīmi ikdienā. Svarīgi, ka sabiedrības līderi izmanto savu platformu, lai veicinātu informāciju par to, cik svarīgas ir fiziskās aktivitātes un kādu lomu veselībā nosaka miegs, ēdiens, spēka un aerobie treniņi u.tml.
Ir korelācija starp jauniešiem, kuri ir fiziski aktīvi jaunībā un tie, kuri nav. Pirmie visdrīzāk turpinās būt aktīvi kā pieaugušie, kamēr otrie – nē. Līdz ar to, ja jaunietis jaunībā bijis fiziski neaktīvs, tad ir augstāka iespēja, ka pieaugot būs lielāks liekais svars, vairāk slimošanu u.tml. Tāpēc tas jau ir valstiska līmeņa projekts, kā varam vairāk cilvēkus iesaistīt sportā – organizētās aktivitātēs kā sporta skolās un treniņos vai neorganizētās aktivitātēs, kad jaunieši paši vēlas iziet ārā un uzspēlēt basketbolu, futbolu, volejbolu vai vienkārši pavadīt laiku spēlējoties ārā.
Kā noskaidrojām, viens no elementiem, lai cilvēks atjaunotos, ir savas vides iekārtošana. Kādas ir Tavas pārdomas par vidi, miega ekipējuma komplektēšanu un tieši sportistiem veidoto gultu ErgoSportive™️?
Mēs dzīvojam inovatīvā laikmetā, kad ir pieejamas daudzas aplikācijas – gan maksas, gan bezmaksas, kas sola miega kvalitātes uzlabošanu. Svarīgi saprast, ka lielākā daļa šādu aplikāciju klasificējas kā izklaides un dzīvesstila bez medicīniska apstiprinājuma. Šīm aplikācijām lielākais pluss ir cilvēku izpratnes veicināšana par miega nozīmi, miega higiēnu un to, kā gulēšana ietekmē kognitīvo, fizisko un garīgo veselību.
Atgriežoties pie miega kvalitātes uzlabošanas aplikācijām – pilnam medicīniskam apstiprinājumam, aplikācijas būtu jāsalīdzina ar t.s. zelta standartu, kas ir polisomnogrāfija. Tā ir diagnostikas metode, kura dažādās ķermeņa vietās – pie galvas, deniņiem, kājām, krūtīm – ar piestiprinātu sensoru palīdzību naktī reģistrē informāciju, nosakot miega kvalitāti, miega fāžu ilgumu. Pēc tam miega speciālists iesaka, kādus koriģējumus jāveic, lai miegu uzlabotu.
Runājot par ErgoSportive™️ kā sportistu gultas pievienoto vērtību miega, pašsajūtas un potenciāli arī veselības uzlabošanā – gulta izceļas ar funkcionalitāti. Praktiski noderīga funkcija ir spēja noteikt cilvēka optimālo gulēšanas pozīciju, lai lietderīgāk izmantotu katru miegā pavadīto stundu lietderīgi. Atjaunošanās procesu var stimulēt arī vibrācijas masāžas funkcija ar dažādām masāžas terapijām mugurai, kaklam un kājām. Tāpat datu vākšana par cilvēka kustībām nakts laikā, krākšanu un sirdsdarbību u.c. parametriem var sniegt plašāku kontekstu par cilvēka esošo stāvokli. Tas viss summējas un var nospēlēt lomu labāka snieguma parādīšanā. Piemēram, manā darbavietā, profesionālā basketbola komandā “VEF Rīga” tieši ErgoSportive™️ gultu izmanto jaunais basketbolists Roberts Blūms ar mērķi uzlabot savu atjaunošanos, lai varētu labāk justies un spēlēt labāk. Papildu iepriekš minētajam par atjaunošanos ErgoSportive™️ gultai ir arī glīts dizains.
Kāda ir Tavi novērojumi par sportistu sadarbību ar viedajām ierīcēm?
Attīstības tendence ir tāda, ka tehnoloģiju pielietojums aug. Gan sportisti, gan ikdienas cilvēki ierīces izmanto, jo tās ziņo par esošajiem ieradumiem attiecībā uz dažādiem parametriem: soļu skaitu, nogulēto stundu skaitu, slodzes apjomu un intensitāti utt. Vairākās profesionālajās līgās ASV šādu ierīču izmantošana ir aizliegta, jo tās spēj savākt lielu apjomu informācijas, ar kuru sportists var nevēlēties dalīties. Tādēļ nereti sportisti viedās ierīces izmanto sev, un, labas sadarbības ar treneri gadījumā, pēc tam ar šiem datiem dalās. Treneris vai cits speciālists pēc tam šiem datiem var iedot kontekstu un sniegt reālas rekomendācijas, kā uzlabot šos rādītājus. Kad zinām, kur mēs esam, varam saprast virzienu, kurā jāiet. Ja sekojam sev ilgtermiņā, mēs saprotam, vai dodamies pareizajā virzienā, tāpēc objektīvi dati noder, lai pieņemtu pareizākus lēmumus.
Kāda ir Tava pieredze ar matračiem un to ietekmi uz atjaunošanās spējām?
Strādājot un ceļojot ar profesionālām komandām, sanācis būt daudz un dažādās viesnīcās, guļot uz dažādiem matračiem un spilveniem. Ir bijuši gadījumi, kad pieczvaigžņu viesnīcā viss bijis perfekti, izņemot spilvenu – tā, ka labāk gulēt uz džempera. Pats šobrīd izmantoju TEMPUR™️ spilvenu, varu izcelt tā materiālu un atvēsinošo efektu. Nevaru pateikt, kurš ir labākais matracis un spilvens, jo tas ir subjektīvi. Kādam vairāk patīk gulēt uz muguras, sāniem vai vēdera; kādam patīk mīkstāks, kādam cietāks spilvens – tas ir jāizvērtē individuāli. No savas pieredzes: ja atceramies par 8-8-8 principu, kur astoņas stundas pavadi miegā guļot uz matrača, tad gribu, lai mana miega kvalitāte ir augsta un no rīta varu piecelties ar enerģiju. Ticu, ka tad uzreiz diena būs daudz produktīvāka nekā tad, ja esmu gulējis uz ne tik ērta matrača.
Kā Tev pašam izdodas ievērot miega režīmu?
Pēdējos gados bijis miega trūkums, bet esmu apsolījis sev, ka būšu proaktīvs par savu veselību. Jūtu, ka miegs ietekmē mana darba kvalitāti, cik enerģisks esmu ikdienā. Ja samazinātu darba apjomu un uzlabotu miega kvalitāti, tam jāpārnesas uz augstāku darba ražīgumu, tāpēc, veltot ilgāku laiku miegam, teorijā neko nevajadzētu zaudēt. Tas ir mans mērķis un, būdams viens no “Kaizen Gym” īpašniekiem, esmu apsolījis sev, ka biežāk trenēšos un labāk rūpēšos par savu veselību.
Vairākkārt sarunā esam minējuši “Kaizen Gym”. Varbūt vari ieskicēt Tavas sporta zāles ideoloģiju?
“Kaizen” ietver divas nozīmes – “kai” (pārmaiņas) un “zen” (gudrība). Tulkojumā no japāņu valodas tas nozīmē “pastāvīga attīstība”, un tas ir veids, kādā mēs pieejam visam. Lai kur mēs atrastos, mēs vienmēr varam kļūt labāki, piemēram, uzlabot savas zināšanās, darba kvalitāti un efektivitāti, utt. Mēs, “Kaizen Gym”, pulcējam dažādus ar sportu un veselības jomu saistītus speciālistus, kuri vēlas sevi realizēt un sadarboties dažādos projektos. Tā visa rezultātā mēs radām drošu, draudzīgu, izglītojošu un motivējošu vidi mūsu klientiem (jauniešiem, ikdienas cilvēkiem vai sportistiem), lai katrs no viņiem sasniegtu savus sportiskos un veselības mērķus. Gribam domāt, ka mūsu stāsts ies plašumā – kaut vai caur rekomendācijām, kur viens cilvēks savā draugu lokā dalās ar to, kā mēs strādājam un kāda ir mūsu pieeja.
Vai ir kāds mīļākais citāts, pēc kura vadies?
Tas ir foršs jautājums, jo agrāk biju pat izveidojis savu mīļāko citātu rokasgrāmatu. Pirmais, kas nāk prātā, ir Maikla Džordana teiktais: ir cilvēki, kas vēlas to izdarīt, ir cilvēki, kas cer to izdarīt, un ir cilvēki, kas to izdara. Tie, kas izdara, arī ir pie stūres un kontrolē savu dzīvi – tas ir proaktīvs dzīvesveids.
Foto: Mikus Kļaviņš
